| |
[May. 9th, 2010|12:59 am] |
Un vispār. Šodien māsas-iekš-likuma jeb (beidzot atcerējos termina nosaukumu latviešu literārajā valodā!) švāģerienes jaunā projekta mikrorajona baseinā drusku apsvilu (jo saule spoži spīdēja, ne jau gluži ogļu baseinā (tā, tagad nāk prātā Elzasa-Lotringa vai Kuzbass) dzīvojos), mājās esam divi vien, nemaz nerunājot par suni, kurš, pielipis pie kājām, vaktē, lai mēs atkal kaut kur neaizšmaucam un neatstājam nabadziņu vienu; vīra kugs saldi krāc, man slinkums celties no krēsla un vispār apsvilums, tāpēc aiz garlaicības ņēmu un iegūglējudelfoju "Filipīnas". Ziņu kategorijā.
Izleca šitāds ķēms: "Sliktākās taksometru satiksmes lielpilsētu TOP" , un tur - "Manila, Filipīnas: taksometru skaitītājs visbiežāk esot "saplīsis". Uzstājiet, ka tam jādarbojas, citādi nāksies maksāt pārmērīgu cenu" (šeit kaķis tiek mazliet konfuzēts, jo īsti netop skaidrs, vai taksometra vadītājs maksās pārmērīgo cenu, ja skaitītājs nedarbosies, bet nu labi, nepiekasīsimies).
Komentē Manilas taksometru pakalpojumu eksperte Misis Domingo:
Fakts!
Turklāt Manilas taksometru šoferiem ir raksturīgs ne vien braukšanas stils, kas pasažieriem (arī ateistiskiem) liek bubināt lūgšanas un brīžiem domāt, ka nesadalītā veidā līdz galamērķim nenonāks, bet arī izteikta kreativitāte izspiešanā - skaic, ka jāmaksā pa virsu, bet tie stāsti, tie iemesli KĀPĒC - līdz šim nav gadījies dzirdēt divus vienādus stāstus - cepuri nost!
Bet jā. Manilas taksometri, taksometru šoferi un..un..protams, protams, taksometru durvjvērēji ir kārtējais neizstāstītais stāsts uz manas sirdsapziņas. Iesūdziet mani (arī par muļķīgiem angļu valodas un nu jau pamazām arī filipīniešu valodas izteicienu pārcēlumiem), bē! |
|
|