| |
[May. 8th, 2010|11:01 pm] |
Īsumā par kārtējo megaģēlu, kuru aprakstošo megapukstu jums atkal palikšu parādā (kā gandrīz vienmēr - turu un turu to sveci zem pūra). Parīt vēlēšanas, šodien pēdējā oficiāli atļautā kampaņošanas diena (vēl stunda atlikusi) - uzsvars uz vārdu "oficiāli", jo Filipīnās, kā zināms, viss, kas ir aizliegts, ir atļauts - īsta brīvības citadele, ziniet. Tik vien kā pastāstīšu jums to, kas paliks neizstāstīts: īss (pārdesmit lappušu tikai) ieskats Filipīnu Republikas vēlēšanu (un ievadam turklāt vēl pārdesmit lappušu politiskās) sistēmas teorijā un praksē (prakse, kā jau ārkārtīgi brīvai valstij, ievērojami atšķiras no teorijas), kā arī krāšņas kampaņošanas epizožu verbālas ilustrācijas, nu un beigās, protams, burkšķēšana un ņurdēšana MANS Viedoklis.
Piemēram, galvenais stārs Mannijs Viljārs (transkripcija?). Viņš ir visur. Ar viņa kampaņā izgrūzto naudu varētu paēdināt visas pasaules badacietējus piecus gadus no vietas trīsreiz dienā. Viņam man jāpateicas, ka vairs neizmantoju feisbuku, jo pieriebās tā rila, kas no visām reklāmām lūrēja virsū (par to viņam paldies), viņš patiešām ir it visur - vīra kungs reiz mēģināja apskatīties vienu saitu caur hidemyass proksi, un ko domājies, kura labdara reklāma izlec? Tu, filipīniets, domā, ka baigi viltīgi esi paslēpis sava dibena IP adresi, bet no Viljāra savu dibenu vis nenoslēpsi. Un tad vēl viņš savā galvenajā sloganā sola Izbeigt Ciešanas. Laikam eitanāziju tautai sola.
Un tos benzīna litru miljonus, ko viņu kampaņmobīļi, bezmērķīgi braukājot pa ielām, caur skaļruņiem taurējot Filipīnu atbildi Village People, kā arī oriģinālos reklāmas džinglus un pat runas kā no vecām filmām par diktatoriem, par izmešiem un satiksmes noslogojumu nemaz nerunājot. No otras puses, šeit plosās El Ninjo. Ārkārtējs sausums. Ūdens trūkums. Ūdens, ievērojiet. Nevis benzīna trūkums. Austrālijā sausuma gados vīns ir ievērojami lētāks un pieejamāks nekā ūdens, tad ko var gribēt no Filipīnu politiķiem. Galu galā tak ne jau ūdeni šie bezjēdzīgi un, es pat teiktu, ļaunprātīgi kurina nost, va ne. Par plakātu un skrejlapu blāķiem nemaz nerunāsim. Āzijas Bildēs (c) esat redzējuši vadu mudžekļus, kas aizklāj teju visu skatu uz debesīm, tad bezmaz katrs vads ir pārvērties par plakātu virteni, daudzām, daudzām, daudzām un biezām virtenēm, plus vēl visur izlīmētie un izmētātie blāķi (lietus sezona tuvojas, varat iedomāties, kas darīsies ar notekūdeņu sistēmu, paldies, mīļie kandidāti, jūs mūs sitat - tātad mīlat).
Ir arī upuri. Par Maguindanao piecdesmitciktur zvērīgi noslaktētajiem ļautiņiem nemaz nerunāsim - tur kvartāla kapteiņi savu vietējo mazpilsētu dalīja, kas mums pārējiem daļas, vai ne, kā jau minēju, Filipīnas ir ļoti, ļoti brīva valsts - gribi noslaktēt sāncensi un vēl nodrošināt ar piecdesmitciktur pavadošo svītu taisaulē - aber lūdzu, un tiesnesis - defise - tavs bijušais privātais advokāts, kā gan citādi, tevi pilnībā attaisnos. Vēl Filipīnās, kā jau brīvā valstī, separātisti u.c. varaskāri un trigger-happy ļautiņi var ņemt un nobombīt vietējo centrālās vēlēšanu komisijas filiāli. Tad vēl viens činārs pirms dažām dienām nolika karoti - karstuma dūriens. Nav jau viegli šitā kampaņot, saprotiet, kandidēt vēlēšanās Filipīnās tev nav vienreiz ar pacēlāju kaut kādā fizkultūras zālē pāris metrus uzšļūkt.
Bet vispār Kvadrātgalvai derētu atbraukt uz šejieni un pamācīties, kas ir Īstena un Patiesa Masu (simts miljonu, simts, dārgie, nevis divu) Zombēšana, citādi viņam tik niecīgi un žēlīgi šļupsti no kampaņas sanāk - taisni žēl nabaga.
Re ka beigās kaut ko tomēr no tā, ko nekad neuzrakstīšu, tomēr uzrakstīju. Ha. |
|
|