|
[Feb. 27th, 2009|02:13 pm] |
Šodien suņu jaunskungiem (2 gab.) un jaunskundzēm (6 gab.) liela diena: pirmie soļi lielsuņu dzīvē. Pirmoreiz tika nomēģināta reāla paika, kurai jaunskundzes jaunskungi metās virsū ar tik pat zvērisku alkatību kā pašu miesīgās mātes pupiem. Faktiski notika masu ieniršana ēdiena traukā, kam sekoja sparīga airēšanās ar ķepām pa ēdienu. Princips tāds pats kā no visa spēka zīžot muterīti - vienlaikus mīļā muterīte tiek atspārdīta un atskrāpēta ar mazajiem, asajiem nadziņiem - vārdsakot, vērojot tik daudz apdziedāto un apbrīnoto mistērisko jaunās un vecās dzīvības, mātes un bērna astrālā kabeļa vīšanas procesu zī(dī)šanas laikā, manā aukstajā, ļaunajā, cietajā sirdī neaizkustinās ne nerva galiņš - gluži otrādi - "the wonder of a new life" manās acīs ir kā minimums bulšits, lai neteiktu skaudra ilustrācija jaunās dzīvības (neapzinātajam, jau dabā ieprogrammētajam) ļaunumam, alkatībai, egoismam u.c. burvīgām īpašībām. Ja nu vienīgi cilvēkmazulim varbūt vēl ir iespēja dzīves laikā nesaprotamā, pretdabiskā kārtā iedzīvoties kaut kādā superego, kurš vēl turklāt reizumis vēl nesaprotamākā un pretdabiskākā kārtā ietekmē vai pat nosaka cilvēkdzīvnieka rīcību. Bet kucēnu (un arī citu -ēnu) kjūtie ģīmīši - ir jau smuki, bet nā, es nepērku. Bet nu oj, aizfilozofējos. Tātad, Lielā diena. Sīkie šodien turklāt top atprāttārpoti. Vīī. Es nezinu, vai man pietiks drosmes palūrēt uz rezultātu, moš ieraušu graķīti un saņemšos, bet neapsolu. |
|
|