Mazajiem par zvēriņiem |
[Feb. 27th, 2008|09:26 pm] |
ja trz ir žirafe, tad es esmu 18 žirafes, un par Galveno Aktualitāti uzzināju un iedziļinājos tajā tikai nupat. un tā: atveru šīsdienas Dienu (interneta versijā, protams), un ko es pašā sākumlapā redzu - abas manas skolas kā mobingterora paraugperēkļi: ij mana mīļā ZVĢ, ij ievērojami mazākmīļā R45.VSK. fakts, ka esmu mācījusies šajās skolās, gan nekādi nepalielina mana viedokļa svaru, nepadara mani par Baigo Zinātāju, jo skolā gāju pirms daudziem, daudziem gadiem, un šajās skolās gan jau ka sen viss mainījies. ZVĢ direktorei Dzintrai Kohvai gan varu skandēt vienīgi slavasdziesmas: lielisks cilvēks, lieliska skolotāja! par to, kāda viņa ir direktore, gan nevaru spriest, jo par direktori viņa tika iecelta gadu pēc tam, kad skolu absolvēju, taču man nav pamata domāt, ka viņa šim amatam nederētu.
par konkrēto incidentu un tā izraisīto masu ažiotāžu gan man īsti nav ko teikt. par ažiotāžu varu vienīgi piebilst to, ka tā man liekas milzonīga liekulība. Delfos šādas un ievērojami ekstrēmākas rupjības katru dienu gāžas steru steriem, tak rakstītas no pieaugušiem, daudzos gadījumos augstāko izglītību iegvušiem cilvēkiem, bet te, lūk, vaidieniņ, kādas rupības tie bērni raksta, kur gan viņi tādas varētu būt samācījušies.
par Gadījumu. es tiešām nezinu, ko domāt, vai tas ir slikti vai labi, vai viss ir melns vai balts. protams, tā ir vispārēja zināšana, ka grūti iedomāties nežēlīgākas būtnes par pusaudžiem, un ja vien tev nav ārkārtīgi paveicies ar dieva dāvanām iedzimtas komunikāciju mākslas + harmoniskas vides izskatā vai vismaz Pelēcības izskatā, tad lielākoties nav citu variantu, kā būt vai nu vienam, vai otram - apņirgtajam vai apņirgātājam. un cik gan bieži apņirgtais pats, ja vien būtu tāda izdevība, ar lielāko prieku un asinskāri nemestos apņirgt vājākus un mazākus.
man personīgi pamatskola nesaistās ar jaukām atmiņām, lai gan nekāda traģisma un ekstrēma arī nebija. man laikam paveicās ar dieva dāvanu Pelēcības izskatā. galvenie tusiņi, intrigas utt risinājās kaut kur otrajā stāvā, tur, pie krutajiem, tomēr arī man tika sava šāre gan kā intrigantei, gan kā intrigu upurim konkrētu klases meiteņu minipulciņā. lai izpelnītos visas klases ņirgas - tam es biju par pelēku un neievērojamu, savukārt lai iekļautos pie krutajiem - par lūzerīgu. nu, nekas. man bija manas grāmatas. un nekāda social life. tas - pamatskolā. vidusskola, konkrēti ZVĢ, - pavisam cita lieta. brīnišķīgas atmiņas (spirta laiki..), brīnišķiga vide (skola pavisam jauna - mēs bijām pirmais izlaidums), učuki, viss, viss. puikas varbūt daži pastulbi, bet tādi jau tie puikas mūžam ir - pastulbi :)
un jā. bazārs jākontrolē. ikvienam. pieaugušajam un bērnam, un tīņugam. un uzvesties jāmāk. pat, ja smadzenes (vēl) nav attīstījušās, vismaz jāuzvedas. jāiedīda tie sīkaļas kā tādi zvēruļi, lai, ja nevar atturēties uzvesties kā zvēri, tad vismaz lai uzvedas kā dresēti zvēri. līdz pašu smadzenes attīstīsies (ja attīstīsies). bet morāle..morāle nāk ar saprašanu, ja vispār kādreiz atnāk. |
|
|