25. Septembris 2011

• 25.9.11 00:33
• aizpagājšnedēļ/pagājšnedēļ padaudz skatījos Catherine Tate Show. iespējams, tieši tāpēc vakar, nē, nu jau aizvakar vismaz trīsreiz izpildījos kā daži viņas varoņi. viens no gadījumiem stipri atgādināja Alijai tipisku gājienu. un man bija kauns, taču īsti nebija žēl. pārējos personāžus, kurus pacentos atdarināt, labāk nemaz nenosaukt. vāj. diez, es tā uzvedos skatāmvielas iespaidā? vai tikai skatāmvielas iepaidā beidzot pamanīju, kā uzvedos?
  nu nekas. vakar pārgājām uz Botsvanas detektīvu, kas patiesi ir jauks un sirsnīgs. žēl gan, ka latviski tā Makkola Smita grāmatu sērija ir sacūkota ar sūdīgiem tulkojumiem. proti, ir daži lasāmi un daži atkal nemaz nav. un tagad sanāk tā, ka pēc sērijas noskatīšanās var izvilkt grāmatu no plaukta un teikt bērniņam: te tas ir rakstītā veidā, bet labāk nelasi, jo ir totāls pē.
  un vispār man nav matu. nu, drusku ir. bet maz. iepriekšreiz tik maz matu man bija laikam septiņu vai astoņu gadu vecumā. nevaru pierast.
• 2 rakstair doma