11. Februāris 2008

• 11.2.08 03:06
• Smoku aiz šausmām. Tik ārprātīgas bailes, sirdsklauves, kāju un roku tirpšana, drebuļi, nespēja pa tumsu aiziet līdz virtuvei utt. vismaz pēdējos divdesmit gados no literāra teksta mani nav piemeklējusi.
  Tas ir fizioloģiskais līmenis. Bet to, kas notiek manā prātā, es nemaz nespēju aprakstīt. Palaikam eju apskatīt savu aizmigušo bērnu. Pieskaros, lai sajustu siltumu.
  Tas ir Kormaks Makartijs. Ceļš.
  Paldiesdievam, ka man nekad neko tādu nav vajadzējis tulkot.
• 2 rakstair doma