17. Novembris 2007

• 17.11.07 03:32
• Strādāšanas ātrumu mazina domas par visu to, ko es darīšu tad, kad es varēšu to darīt.
  Bet tad, kad es varēšu jeb, pareizāk sakot, bez sirdsapziņas pārmetumiem drīkstēšu to darīt, tad tas domās jau ipriekš būs izgaršots un varbūt jau atbiris.
  Vai pa kluso, slēpjot no sevis, jau darīts - bez smeķa, graužot sevi un pārmetot, un pirkstu kratot.
• 0 rakstair doma

• 17.11.07 07:06
• Citiem tūdaļ būs sestdienas rīts, bet man, nabadziņam, vēl nav beigusies piektdienas darbadiena. Ak vai. Vai. Vai tik es pats neesmu vainīgs?
  Pavaivaivaidēt un drusku labāk.
  Lūk, cibas galvenā funkcija. vai. vai.
• 0 rakstair doma

• 17.11.07 09:05
• Mammiņa piecēlās un dzen mani gulēt, tētiņš piecēlās un dzen mani gulēt. Kamēr uzklāšu gultu, arī bērniņš būs piecēlies un dzīs mani gulēt. Visi mani čučinās, bet es priecājoties, kā par mani gādā, kā par mani rūpējas, ietīšos segā un jutīšos kā pūkains varonis.
  Gulēšu tāds balts un pūkains un skatīšos miglā aiz loga, kamēr pavisam aizmiglošos.
• 1 rakstair doma