Šodien cēlos 4.50, lai ar vienīgo autiņu, kas brauc līdz ūdensgalvai, nokļūtu Rīgā.
Patlaban jau sāku justies kā Palle viens pats pasaulē, jo, ja neskaita autobusa šoferi, pasaulē ir tikai migla, lietus un mašīnas, jo cilvēki guļ (un pareizi dara, jo ir taču brīvdiena). Toties es esmu paspējusi izmērcēties vannā, izmazgāt veļu, uztaisīt brokastis un tagad dzeru savu mīļāko kafiju ar sīrupu. Fonā mainās TV kadri bez skaņas, blakus kūp iedegta svecīte un internets rada šķietamu realitātes izjūtu. Šķiet, ka šodien rīts tā arī nekad nepienāks.
|