|
Pagājušonakt es atkal sapņoju, ka protu lidot. Tas ir tā, ka ej/skrien & pēkšņi atceries, ka proti taču lidot. Iesākumā zemi skar tikai ar pirkstu galiem, it kā lēktu lielus, plašus soļus, bet pēcāk izplet rokas un lido, paceļoties pāri koku galotnēm. Traki dīvaini, ka šāds sapnis ir tas, kas atkārtojas laiku pa laikam, un katru reizi atkal un atkal tas nav nekāds pārsteigums, bet tāda kā vienkārša ikdienišķa lieta - staigāt, ēst vai runāt. Visinteresantākais pamostoties, bija galvā skanošais teikums, ka es protu levitēt. Pilnīgs wtf koroče.
|