Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Sunday, June 28th, 2009 |
|
||||
Tēt, matemātikas skolotāja tevi uz skolu izsauca. - Kas noticis? - Viņa man prasīja: "Cik būs 7*9?", un es atbildeju: "63", savukārt viņa: "bet, cik būs 9*7?", un es atbildēju: "Kāda, nahuj, tur starpība?"... - Patiešam, kada starpība? - atbild tēvs, -labi, aiziešu. Nākamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva un: - Tēt, tu uz skolu jau biji? - Vēl ne. - Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja. - Par ko? - Mēs nodarbojāmies ar fizkultūru, kad viņa prasija, lai paceļu labo roku, un es pacēlu. Pec tam kreiso, un es pacēlu; pec tad viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es pacēlu. Bet tagad vina saka, lai paceļu es kreiso kāju. Es viņai atbildēju: "Ble, ko man vēl tagad uz pimpja jāstav būs?" - Ja, patiešam..., - atbild tēvs, - labi, aiziešu. Nākamajā dienā dēls atkal nāk no skolas: - Papa, tu uz skolu biji? - Vēl ne. - Nesteidzies, mani izslēdza. - Par ko? - Mani izsauca pie direktora, un aizgāju uz viņa kabinetu, kur sēdēja matemātikas skolotaja, fizkultūras un zimešanas skolotāja. - A, nahuj, zimešanas skolotāja atnāca? - Es arī tā paprasīju. |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|