Mana zeme. Debesis. Un elle.

Time:

9:57 am.

Šonakt pārspēju pati sevi - gonkoju ar mašīnu un taisīju visādus pigorus, līkumus, kapāju ārā no dubļiem, un visādas sānslīdes & citas izdarības paveicu; pat nesaprotu - vai nu man tas atgādina saldos 16padsmit, kad tētis solīja man pa sūdiem iemācīt braukt, vai jātic sapņu tulkam, kas apgalvo, ka es sākšot jaunu dzīvi, turklāt steidzoties pretī laimei.
Nē nu vismaz labi, ka nebija jāskatās iepriekšējās nakts "filmiņas", no kurām pamostoties, var atviegloti nopūsties, ka tas bija tikai sapnis.

Comments: Read 2 or Add Your Own.

Subject:	Tā runāja Lee iemīļotākais pasniedzējs:
Time:	1:46 pm.

Ziniet, kā atšķiras treknie gadi no krīzes??
Pirms gada nōrmāli iepirka žāvētas vistiņas un, vakaros skatoties Danielas Stīlas romānu ekranizējumu, nograuza to visu kā uzkodas.
Tagad pērk tikai svaigu vistu, un arī to visu atsevišķi: stilbiņus uzcep, bet korpusu kopā ar Galina Blanca uzvāra garajā nedēļas zupā. Kad vairs to nevarēs - vēl jau atliek Maskava bez asarām un cirvja vira.
Starp citu, noskaidrojām arī veidus, kā labāk reibst pie minimāliem līdzekļiem. Zinājāt, ka jālej kurpē un tad ķipa uzsūcoties caur artēriju un sareibst tā ka nemetās?! :D

Hā! Tiko sapratu, ka savā ziņā viņš līdzinās Hausam: paprasa jautājumu un pēc tam močī tā, ka vai nu jāsmejas vai jāsarkst:
- Tu naudu mīli? - Jā! - A kauna nav? - eee.. - Un kā tad tu viņu mīli?? Izmīli un tad šī aiziet, savāc savu koferīti un uz spoguļa ar lūpu krāsu atstāj uzrakstu: "Bija labi?!"

Comments: Read 3 or Add Your Own.