Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, November 18th, 2008 |
|
||
Kad nav nekur jāsteidzas, es rītos pamostos, izbāžu ārā kāju no segas apakšas, lai atkal un atkal konstatētu, ka te patiešām ir auksts, tad saņemos un vienos šortos aizskrienu līdz virtuvei aiztaisīt logu, pēc tam žigli paķeru ko garšīgu un pamūku atpakaļ zem segas sildīties. Pēc tam jau seko rīta vanna, kafija, rīsu/griķu vārīšana (nemaņā garšo!:) un diena var sākties! Šodien jāstaro! Daudz jāizdara, daudz jāpiepilda un tad jau rīt beidzot tikšu uz darbu! Cik labi! :) | ||
|
|
||||
Kad TV ieraudzīju grieķu karavīrus, kas pēc uzvedības un izskata vairāk līdzinājās baletdejotājiem: Es momentā sapratu, ka JĀIET šito redzēt! Pa ceļam Mārtiņa Beķerejā iegādāju karstu kakao un devos pretī daiļajiem grieķiem! :D Jāatzīst, ka dēļ "palēcieniem" un vicināšanās ar rokām, daiļumu bija pārmācis tiko manāms sagurums, bet turējās zēni braši līdz pat Dailes teātrim! Un vispār - gājiens bija lielisks, pat pāris pazīstamas sejas visos tais uzsvārčos saskatīju, un tad, kad mani sasniedza orķestris, pat kamols kaklā iesprūda. Vārdsakot bija tā vērts izkasīties no mājas. Tad es nopirku asinsdesu un tūlīt svinēšu svētkus! |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|