Laba vajag daudz.
Lai cik esmu lasījusi un mācījusies visu no visām reliģijām, ticībām un mācībām, nesaprotu tikai vienu lietu - kāpēc mans pirmais teikums vienmēr tiek visur nosodīts un apšaubīts?! Kāpēc dzīvei jābūt ciešanām? Un kāpēc vienkārši nevar baudīt tāpat vien, ja jau tu to vari, sev drīksti un tas pat ir nepieciešams??
Viss taču tāpat ir tikai un vienīgi Tavā galvā - sods, prieks, ciešanas un uztvere. Tak ej un dari, kas Tev patīk, ko vēlies un pēc kā alksti! Tas sniedz neizsīkstošu pozitīvisma avotu un neizsmeļamu prieku! Ja kaut kas nepatīk - tad ej un maini un dari tā, kā patīk; nevis sēdi un čīksti!
Viss ir vienkārši.
Mēs visi esam vienkārši savā būtībā - kā mazi bērni, kuriem galds ir ar četrām kājām, un tāpēc kafejnīcā viņi nemūžam pirmajā reizē nevar saprast, kāpēc galds par galdu tiek saukts ar 1 vai 3 kājām.. Viņiem tas sanāk vienkārši - pieņemt un otrajā reizē vairs neapšaubīt.. Tikai mūsu būtība ir mazliet apmaldījusies visā, ko sauc par priekštatiem, pareizumiem un sabiedrības normām. Ierobežots cilvēks vienmēr būs nelaimīgāks par to, kurš ļauj sev vienkārši būt.
Davai esam! Vienkārši smejamies, vienkārši raudam, vienkārši grūžam ārā tās emocijas, kas uzkrājas un veido to ķipīgo- lipīgo naida masu! Galvanais esam paši.. un vispirms jau paši sev atklāti! Nav grūti mīlēt dzīvi un cilvēkus tādus kā viņi ir, ja vispirms spējam pieņemt paši sevi tieši tādus, kādi esam.
Ošo reiz teica, ka cilvēkA pilna laiva ir iemesls to apgāzt, un tā ir tikai normāla citu cilvēku reakcija, jo visiem gribas izglābties. Gribas piebilst, ka katrs savu laivu būvē pats, lai tai uzticētos.Otru izgāzt, lai ieņemtu sausu vietu nenāk par labu nevienam - jo 1) tā nav paša būvēta laiva, 2) tai īsti nevar uzticēties.
Un tagad pietiek filozofijas, un domu par dzīvi, jo patiesībā viss skaistākais notiek tieši tad, kad to neplāno!
Visi jūs forši! Pat tie, kuriem liekas, ka šis bija pilnīgas muļķības (varu apsolīt, ka tuvākajā laikā jūs vairs neapgrūtināšu)!! :)*
|
