Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Sunday, September 28th, 2008 |
|
||
|
Man gribas tos pavasara un vasaras rītus, kad migla aizķērusies skropstās un bezvējš maigi pieglaužas vaigiem. Tos rītus, kad pa logu nav dzirdama Rīgas nakts dunoņa, bet gan melodiska sienāžu sisināšana kā vēstījums par jaunu un saulainu dienu. Gribas rīta rasu sajust uz savām kājām, gribas tiko modušās rīta upes ūdeni uz kaila ķermeņa, gribas iekrist zālē un sajust tajā nakts mieru. Gribas atpūsties tā, kā es to māku. Gribas, pamosties no saules stariem, kas spīd acīs, iet peldēties un pēc tam dzert rīta kafiju, kas kņudina nāsis, un gribas, tik ļoti gribas tos rītus, kad ir silts visapkārt, bet ēna vēl mazliet saglabā noslēpumainu un aukstu nakts vēstījumu. Jā, tieši to man gribas. Es gribētu Latviju tikai ar aprīļa pēdējo nedēļu, maiju, jūniju, jūliju un augustu - man pietiktu tikai ar to. Pārējo laiku es varētu gulēt ziemas miegā un sapņot psihodēliskos laimes sapņus. |
||
|
|
|
||
| Reizēm man sāp bezkomunikācija starp cilvēkiem. Vispār kā tāda. Tikai iedomājieties, kāda dezinformācija stāv vidū cilvēkiem! Viņi tikai dzird to, ko citi ir gribējuši dzirdēt un saklausīt! Tur vairs pat nav cilvēks - cilvēks komunikācija, bet tur ir cilvēks caur cilvēku par cilvēku komunikācija. Un tas sāpina, it sevišķi tad, ja zini, ka tikai viens telefona zvans var mainīt šo situāciju. | ||
|
|
|
||||
|
Vai es jau pieminēju, ka man vakar bija komunikācijas trūkums?? ;) Vāru kārtējo zirņu putru un iesmaidu par savu vakardienas izmisumu. Ja svari nemelo, tad aiz visiem šiem priekiem būšu zaudējusi 2kg 2dienās. Labi, šodien visi darbi ir jāpabeidz, lai tur vai kas! Nekādas čīkstēšanas!!! Jums ar veiksmīgu dienu! |
||||
|
|
|
||||
|
"Sveika, vai Tu esi Matīsa sieva/draudzene??" (draudziņu vēstulītes) Tā, tūlīt padomāšu, kur to Matīsu iebāzu, traki sen nav manīts.. |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||