Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, September 17th, 2008 |
|
||||
|
Galvenais, meitenes, "nostādiet" balsi! Lai zemu un seksīgi! Un tagad visi skatāmies vakara pasaciņu!!! -> http://www.hallmark.com/webapp/wcs/stor |
||||
|
|
|
||||
|
Nezinu kad & kā, bet šo filmu pavisam noteikti jānoskatās! http://www.kino.riga.lv/lv/filmas/f |
||||
|
|
|
||||
|
Šodienai piestāv samtains un maigs, zems sieviešu blūzs, liepziedu tēja, džemperis ar augstu apkakli un miers iekšā. Vēljoprojām cīnos ar lojalitāti, ar katru dienu patīk aizvien vairāk un vairāk.. cīnīties, I mean. Jo vairāk cīnās, jo mazāk jādomā visādas citas dumjas figņas. Man šķiet, ka tie, kas ir izdarījuši visvairāk, ir arī pasaules lielākie egosti, jo viņi nerēķinās ne ar vienu citu savu mērķu sasniegšanā. Tie, kas čīkst un pīkst (nedo Dies vēl nazālā tonī!) - tā arī tup mājā pie teļļuka un šausminās par ziņās rādītajām negācijām. Un tagad - marš stradatj, začīši! Ceļam pasauli! |
||||
|
|
|
||||
|
http://klab.lv/users/cherubs/184619.htm |
||||
|
|
|
||||
|
Tad, kad visi trakie, iekrātie darbi un projekti tuvojas pompozam noslēgumam - ir pamats līksmībai! Galvenais: teik-it-īzī visu!!! Nokavēt nevar, un divreiz nokavēt - ne tik, vai ne?! |
||||
|
|
|
||
| Man ir tik super vājprātīga gaume, ka nupat jau esmu zaudējusi jebkuras pacietības paliekas, meklējot dīvānu, kas spētu apmierināt manas ekspektācijas. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||