Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Saturday, September 13th, 2008 |
|
||
Te ir tik auksts tā kā Ziemeļpaps savu biroju būtu ierīkojis! Kur tāds knaģos kniebējs te uzradies?! Satīšos 2x2m segā ar siltu tējas krūzi rokās un cerams, ka tad arī resnā miega pele būs atnākusi. Lai jums salds & silts čučājiens, briedīši! | ||
|
|
||
Sapnī redzēju lapsu (viltīgs draugs vai ienaidnieks), neizturēju un gāju laukā to ķert (ķert- atbrīvoties no viltīgiem draugiem). Nez kāpēc, bet tieši pēdējās dienās par to biju aizdomājusies. Grūti ir, ja no savas puses nāc atklāts un priecīgs, bet jūti pretī sienu, aizspriedumus, vispārpieņemtus uzskatus un nevēlēšanos. Tad viss ir vienkārši - to nevajag. Diezgan labi jau zinām, cik ļoti cilvēki redz to, ko vēlas redzēt, un zinām arī to, kā rodas mīti par visādiem dīvaiņiem, raganām un citiem mītiem. |
|
||
Mamma Mia ir forša sestdienas rīta filma?? | ||
|
|
||||
Protams, ka tad, kad nav ne mazāko nodomu tērēt naudu, drēbes, kas patīk, pašas skrien virsū. Vai es jau esmu pieminējusi, cik ļoti man riebjas iepirkt lupatas?! Šodien bija mana laimīgā diena, gandrīz vai tik pat ļoti, cik tad, ja kādam ej līdzi (tad kā likums visas labās lietas karās tev kaklā pašas). Nu filma kā jau mūzikls. Man vienmēr ir šķitis ārkārtīgi uzjautrinoši, ka viens no varoņiem stāv/sēž whaeva ko dara & lielā aizgrābtībā dzied, kamēr otrs pa to laiku nesaprot, ko darīt. bet ko nu es saprotu no mūzikliem! Galvenais, ka jautri! Lielais dienas sarūgtinājums: tik ļoti gribas ko garšīgu & kād' sulīg' steiciņ', bet, iznākot no aptiekas ar kārtējo zāļu devu & apzinoties reālo situāciju, tā vietā nopērc aromātisko sveci, bļin! Nu ko, labi vismaz, ka nav kaut kāda dzeltenā kaite vai kas tik pat aizraujošs un nervus kutinošs.. Un tagad iedegsim svecīti un sāksim atpelnīt šīsdienas tēriņus! |
||||
|
|
||
Lojalitāte ir viena apbrīnojama štelle - tāpat kā ticība saviem principiem. Vēl apbrīnojamāki ir iemesli, no kuriem tāda rodas, un kāpēc beidzas. |
||
|
|
||||
Man ir tikai 200 draugu, un vairāk es pievienot nevaru, jo nesaprotu jēgu no 5īša maksāšanas inboxam. Tāpēc visus tos, kuru ikdiena man nav vienaldzīga, turpināšu lasīt.. pa savam - vienkārši apciemojoties. Sajutu vajadzību šādu uzrakstīt, jo varbūt esmu slinka, bet nepieklājīga gan nea. Labprāt atbildētu uz jūsu uzticības apliecinājumu, pievienojoties draugu pulciņam, ja vien varētu. |
|
||
Tiku pie supertēta nozīmītes. Vai tagad esmu transformējusies vīrietī?! Kaut kāds smalks oranžā portāla jociņš, ko nesaprotu?! | ||
|
|
||||
Ev, ēv, ēv!! Vai būt par Latvijas princesi tik tiešām ir "katras meitenes sapnis kopš bērnības"?! Laikam esmu neriktīga vai arī neesmu meitene. Būs jāsāk domāt, ka to tēvu nozīmīti man neiešķieba pārpratuma pēc. Ar nepacietību gaidu "Man patīk aplīmēt visu al klistāliņiem" uznācienu. |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|