Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Monday, August 4th, 2008 |
|
||
|
Galva pilna miglas, ķermenis sasiets audeklos un skaņas klusas un tālas. Šodienas miers gluži vai paralizē, miegs varens kā ūdenskritums ar atvērtām slūžām, un prāts nespēj tam pretoties. Šodien vairs nedomāju. |
||
|
|
|
||||
| Puskaraļvalsti par gultiņu, sedziņu un krāsainiem sapnīšiem! | ||||
|
|
|
||||
|
Šodien drusku neoma. Puse dienas pavadīta komā (pa pusei aizmigusi) un augustā. Augustos man bieži ir neoma dēļ bioritmu pavājināšanās, tad grūtāk izprast ķermeņa vēlmes un domas galvā, un sajūtas bieži vien atgādina slimošanu. Tāpēc ir neoma, ka grūti tikt galā ar sevi reizēm, bet reizēm nē. Šodiena bija galīgi, galīgi neomīga. Rudens gaisā. |
||||
|
|
|
||||||
|
Go outside Kiss the rain Whenever you need me http://www.youtube.com/watch?v=rowttAhV |
||||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||