Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Friday, July 25th, 2008 |
|
||
Neaizklāj plaukstām acis, Ļauj uzlēkt mēnesim, Kas nakts melnumā Liks trakot mežoņiem.. Atrauj un gaidi, jo.. Rīt es būšu feja, Jo nekur neesmu bijusi, Lai arī ceļu ir daudz, Es mānīšu visus, Jo būšu vis vis Varenākā un patiesākā. Tā būs jūsu pastardiena - Bīstieties manis! |
||
|
|
||
Šodien man zobam operācija - lielais, lielais noslēguma pasākums ar visādām figņām, t.sk. modelēšanu un veidošanu. Bailēs trīcu un drebu. No īkšķu pieturēšanas neatsacīšos. 12tos. Paldies jau iepriekš! | ||
|
|
||
Šitās būs ellīgi labas brīvdienas, es jūtu. Šitās, nākamās, aiznākamās un visas pārējās arī līdz pat septembrim. Perfekta vasara! | ||
|
|
||||
Man patīk Bīstamās spēles, jo tajās iznākums nav zināms nevienam - pastāv iespēja gan zaudēt, gan vinnēt, un neviens nezin, kurš būs uzvarētājs. Visiem pieder vienādas iespējas, un ikkatrs spēj sajust valdzinājumu un adrenalīnu, kas savā būtībā ir skaists un neaizmirstams pasākums. Tomēr Negodīgās spēles, kurās daži zin vairāk par citiem, un to noklusē - ir nožēlojamas. Visnožēlojamākie ir šie paši slēpēji, jo faktiski viņi ir izvēlējušies par uzvarētājiem noteikt paši sevi, kas attiecībā pret citiem ir zemiski. Viss pārējais jau ir atkarīgs no zaudētāja nervu stipruma & mākas saprast situāciju, un var gadīties, ka šī spēja palīdz izķepuroties un nenokrist zemāk par zemi. Vismuļķīgāk ir tad, kad Bīstamās spēles pārtop par Negodīgajām laika gaitā, atklājot vienīgi to, cik neglīta ir cilvēku patiesā seja. Patiesības stundas sit vienmēr, tik nevar zināt, cik stipri sit. |
||||
|
|
||||
Nu ko - esmu tikusi pie savas pirmās skrūves. Vājprātā kruts pasākums, kas prasa "tikai" 1,5 h zobārsta krēslā & krampjus žokļos. Vienkārši ūber - tagad man galvā darbojas ne tikai rieviņas, bet arī skrūvīte. Un tā paiet darba diena, nja. Iešu braukāties ar riteni, kamēr izies anestēzija un varēšu normāli muti pakustināt. |
||||
|
|
||||
Kādam nav aizķēries Bush elbūms "Golden state" mp3? | ||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|