Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, July 21st, 2008 |
|
||||
Kājas sāp, balss nav, mediatoru nogrāba no priekšas kāds cits, un hotdogam maize bij beigusies - nācās ēst pliku cīsiņu ar sinepēm. Viss forši!! Yeah! |
||||
|
|
||||
Ja es teiktu, ka 6.40 piecelties bija grūti, es melotu. Kaut kas nav riktīgi man ar to gulēšanu. Es vienkārši varu negulēt, un es to daru tikai tāpēc, ka citādi ķermenis netiktu līdzi smadzenēm. Šķiet, ka kaut kāds emocionālais pacēlums kompensē miegu, bet bail, ka ilgstošā periodā tā var saiet arī ķīselī. |
||||
|
|
||||
Brokastīs avenes + aromātiskā kafija ar putkrējumu un kanēli. Pilnīgi izlaidusies! Toties darba meilā iebirušas 344 jaunas ziņas. Un tas viss 2 prombūtnes nedēļās! OMG! |
||||
|
|
||||||
http://youtube.com/watch?v=e1FDgMz8 When the one thing you're looking for Is nowhere to be found.. jeb 5 minūšu muzikāls baudījums no "August Rush" Filmas treileris šeit: http://www.youtube.com/watch?v=-5ab August's Rhapsody: http://www.youtube.com/watch?v=gQTsW6TG |
||||||
|
|
||||
Latvijas lielākais olu ražotājs "Balticovo" par trīs santīmiem gabalā izpārdod vistas, aģentūru BNS informēja uzņēmuma komunikāciju konsultante Liāna Bokša. /BBS/ |
||||
|
|
||||
Ja godīgi - mani nomāc sajūta, ja nekas nav jādara. Nu tā kā šovakar - visi darbi izdarīti, haltūras nav ienākušās, strelkas nekādas nav sarunātas.. nu tāds brīvs vakars, par kādu daudzi droši vien sapņotu. Mani vienmēr ir nomocījusi hiperaktivitāte un 100% chill vienmēr beigās, tāds kā labi padarītai darba sajūtai beigās pienākas. Tad es sēžu un gudroju, kā sev laiku aizpildīt. Sabliezu iekšā visas skaņu izdodošās ierīces kas mājā ir, palika labāk. Vismaz kkāds bardaks apkārt, a bardaku man lūdzu & vairumā, ja! Kaut kā neprotu vairs mierīgi dzīvot. Reiz baigi sen par mani klasesbiedrene uzrakstīja, ka es esot kā Emīls - aizraujoša un dumpinieciska, kas reizē pievelk un baida.. es pat teiktu ar nebeidzamu dzīves izgaršošanu. Tā ir kā tāda baudas negausība - ir labi, vajag vēl labāk & vajag tā, ka jumtu rauj nost ku labi.. Nu ja, tāpēc arī mēģinu visu pēc kārtas, no kā baidos, no kā raustos, ko īsti nezinu un tādā garā.. adrenalīns?! Nez, bet patīkami. Katrai sevis pārvarēšanai ir tāda salda garša.. saindējoša, atkarību izraisoša un baudpilna. Mhm, baudpilna. |
||||
|
|
||||
Izrādās, ka manā phonā esot visādas labas fīčas, kas noder šim pasākumam. Nemaz nezināju. Nu, geocaching fanātiķi, metamies kopā meklēt kešu?! :) | ||||
|
|
||||||
Aizlūdz par mīlētājiem Un saplūdušām ēnām Tik izjusti, ka Tev Palīdzēs Visums. Nedrīkst aizliegt - Ir jāizprot skaistums Un jāpieskaras Izgaisīs reiz rēgi Un mierinājumi Būs bezjēdzīgi līdz nāvei Aizver acis un kusē - Tu dosi mūžīgo iespēju. |
||||||
|
|
||||
Ko vienmēr esmu teikusi un kam patiešām ticu - dzīve ir jādzīvo tik skaisti, ka sāp. Fiziski, garīgi, emocionāli..vai sauciet to kā gribat. Līdz baudpilnām sāpēm izžmiedzot to kā citronu līdz pēdējai sulas pilītei, iekožot īkšķī vai kaklā.. tā ka sāp. Un tā, ka zini, ka dzīvo, ar atvērtām acīm ne ilūzijās. Tai vietā, kur sākas ikdienišķums un krēsls ar mīkstām domām, pazūd garša.. ir tikai pēcgarša.. kā lēta atrauga no skaistuma, kā krāsu pazaudējis boa. Un jā: http://klab.lv/users/liidzis/16214.h |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|