Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Saturday, July 19th, 2008 |
|
||
| Man patīk pamosties no aicinājuma vest mani uz jūru. Yeah! Bet tā kā ir labi laukos vasarā, tad ķirši, avenes, kazenes un zemenes uzvarēja. | ||
|
|
|
||||
| Labdien, esmu Lee un esmu atkarīga no kaisles un baudas. Tā vai nu ir, vai nu nav. Ja nav, tad arī viss cits mirklīgais ar laiku izbeidzas. Kaislei nav derīguma termiņa. | ||||
|
|
|
||||
| A tur, tai ūdensgalvā, beidzot siltais ūdens ir parādījies? Gribu rīta vannu! Apnika šite. | ||||
|
|
|
||||
| Atradu izklaidi. Laukos skapji piebāzti brīnumiem jeb lasu vecas mīlestības vēstules. Wow vienkāši! Gandrīz vai neticās,bet jā-tā rūdījās Lee. Ziniet, bet šitais vēl joprojām paķer: nekāp zvaigznē un izdibini mani! | ||||
|
|
|
||||
|
Visu nedēļu debesis raudāja, Un enģeļi bija aizvēruši acis, Nolaiduši spārnus, nespēdami vairs palidot. Par to,kāda taisnība pasaulē valda, Un cik dārgi maksā neapzināta bauda. |
||||
|
|
|
||
| Rīt celšos 4.30 a.m. sagaidīt saullēktu. Vajadzētu būt dievīgi. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||