Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, June 17th, 2008 |
|
||
Caurs miegs kā zvejnieka tīkls. | ||
|
|
||
Šodiena ir skaista. Tik slapja kā jūra un tumša & maiga kā silta nakts. Šādās dienās paņem rīta kafiju un lūkojies laukā, cik skaisti līst. Cik skaists rīts! |
||
|
|
||||||
Tas Birks tak ir nojūdzies ar savu Meijerovicu. Ja Basteja bulvāri šim pārkristīt neizdevās, tad ķersies klāt lidostai Rīga. Domāju, ka ārzemnieki būs neviltotā sajūsmā par Zigfrīda Anna Meijerovica lidostu, ko viņi pilnīgi noteikti spēs uzrakstīt & izrunāt. |
||||||
|
|
||||
Kaitina čammāšanās un raustīšanās. Ja gaidīšana reizēm mēdz būt kas liels un cēls, tad čammāšanās - nožēlojams un neizlēmīgs. Raustīšanās vispār asociējas ar diegos iekārtu lelli, kas īsti nesaprot, ko grib un uz kuru pusi skriet. Kā iesācējs uz riteņa, kas neprot braukt un traucē Tavu iesākto maršrutu - raustās no vienas puses uz otru, Tevī pašā radot apjukumu & klusas šausmas. |
||||
|
|
||||
Tā, tā, tā. Siļķe + plūmes. Wtf?! |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|