Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, May 13th, 2008 |
|
||
Es tūlīt saņemšos nebaidīties no dakteriem, un tad es piezvanīšu zobārstam, un pēc tam aiziešu pie kājas ārsta. Iesākumam pietiks?! |
||
|
|
||||
Esmu par tālu. Ir jāiet atpakaļ. | ||||
|
|
||
Šodien es riebjos pati sev. Un jums arī droši vien. | ||
|
|
||||
Ieklausies sirdī savā un sajūti viņas balsi bet vaidus nedzirdi Valodas sajukušas kā izspūruši mati vējā uz visām pusēm Vārdi kā nekam nevajadzīgi klaidoņi-suņi Smilkstēdami skrien un meklē mājas Nav ceļa Nav māju Vārdi iebriduši purvā uz neatgriešanos Tikai pazudušās domas sameklēja mani Vientuļi sirdspuksti Priedes zarā šūpojas Un meklē sirdi savu Sirds pazudusi Nav durvju - ir tikai kliņķis - auksts un salts Bezjēdzīgi saucu vārdus lai nāk atpakaļ Manas asaras ir izkaltušas Un mana dvēseles atslēga iekrita jūrā. |
||||
|
|
||||
Nevajag mani idealizēt! Es tāda neesmu. Nepataisiet par enģeli! Jo man spārniņi neturas klāt. |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|