Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Sunday, May 11th, 2008 |
|
||
OMG!! Es ieeju draugos.... un tur ... (!!!!) nav NEVIENAS vēstules!!!! Ko lai es tagad daru?? & kas tā par darīšan??? Nupat sajutos gauži vientuļi, nudien. |
||
|
|
||||||
Katram dzīves posmam ir savi cilvēki. Tie, kas vispatiesāk atspoguļo Tevi pašu. Kad aplis noslēdzies - tie vai nu pazūd vai paliek aplī. Pēdējie ir izņēmumi, jo vienmēr būs Tavi. Kā nemainīgās vērtības, kā mūžīgais piena ceļš & atspulgs upes spogulī. Esmu jau pieminējusi, bet atkārtot nekad nav par skādi: mani draugi - mans zelts. |
||||||
|
|
||||||
Kaut kāda pagalam omulīga diena.
Tādās dienās augstākajā mērā ir sasniegta "ar sevi viss kārtībā" sajūta. Gandara mīļums visapkār & atziņa, ka tieši šis ir Tavs laiks. Visīstākais pret sevi un pasauli. Idille, ko var raksturot vienīgi šis: I still believe in paradise but now at least i know it's not some place you can look for cause it's not where you go it's how you feel for a moment in your life and if you find that moment it lasts forever Trust me It's Paradise Es pilnīgi noteikti zinu, kas ir ideālākais šīs dienas noslēgums - Kabuki & ženšeņa tēja. Es pilnīgi noteikti zinu, ka kaut kad pastāstīšu jums savu Laimes formulu. Keep smiling! |
||||||
|
|
||||
Pa tv3 raada izcilu filmu! Kinoteatrii toreiz raudaaju & ari tagad kkas kaklaa iespruudis. Par cilveeku & vinja cilveeciibu. Par sapnjiem, kurus nekad nav par veelu piepildiit. | ||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|