Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, April 30th, 2008 |
|
||
|
Tad, kad pārkāpj likumus, kas līdz šim ir bijuši Tavas dzīves sastāvdaļa - Tu kļūsti sev svešs. Un atdzimsti no jauna. Savādāks - ārpus likumiem dzimis. Tu sevi nepazīsti & iepazīstot no jauna - esi citādāks. Neparedzams, nepieradināms & apreibis no svaigā dzīves malka. Dažreiz iekrīti atpakaļ & vēl dziļāk. Dažreiz pacelies spārnos un lido tam pāri. |
||
|
|
|
||
| Tās lietas, kas ir Tavas, Tās sajūtas - nekad nepametīs: sirds dziļumos Tu būsi tas pats - mūžīgā ceļa meklētājs. | ||
|
|
|
||
| Uzminiet, kurš tiko pamodās, kurš brokastīs ēd torti un kuram kreisās acs plakstiņš izskatās tā it kādu hu**u būtu saķēris??? Nu ir pipec! Mani laikam būs nolādējuši! Tieši uz brīvdienām & tieši 1.reizi mūžā saķert tādu sūdu kā mieža graudu! | ||
|
|
|
||||
| Biju Zoodārzā. Biju Ēlandē. Biju pie Ķīšezera. Bābelīša ezera. Un Biķernieku mežā biju. Vārdsakot biju visur, kur pirms 8 gadiem sākās mana Rīga. | ||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||