Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, April 14th, 2008 |
|
||
Pilnīgi oficiāli paziņoju, ka pavasaris ir sācies, un par to liecina Lee iekšējais barometrs. Jau n-tos gadus pēc kārtas un arī neiztrūkstoši šogad pienācis brīdis, kad Lee pārtiek no svaiga gaisa. Nez vai tas, vai galu atdošana zālē, bet daļa bikšu vairs neder - jostas nepieciešamība ir obligāta, citādi var sanākt nesmuki. žēl to bikšu. Smukas bija. | ||
|
|
||||
Septinji ruukjiishi dodas uz darbu. Sniegbaltiite pavada vinjus liidz durviim. 1. ruukjiitis: - Uz redzeeshanos, miiljaa Sniegbaliit! Tu esi tik skaista,un tu tik garshiigi gatavo! Kaa es gribeetu vakarinjaas apeest tavu fantastisko aabolkuuku! 2. ruukjiitis: - Negarlaikojies, daargaa Sniegbaltiit! Tev ir tik prasmiigas rokas, uzshuj man, luudzu, jaunu kamzoliiti un cepuriiti! 3. ruukjiitis: - Lai tev jauka diena, skaistaa Sniegbaltiit! Tu esi tikpat skaista kaa pukjes muusu daarzaa, kuras tu ik riitu aplej ar savaam chaklajaam rocinjaam! 4. ruukjiitis: - Neskumsti viena pati, burviigaa Sniegbaltiit! Vakaraa,kad atgrieziisimies, mees ar lielaako prieku noklausiisimies tavu jauno dziesminju! 5. ruukjiitis: - Tiekamies vakaraa, chaklaa Sniegbaltiit! Kaa mana patiik peec darba dienas apgulties gultaa, ko tu esi tik ruupiigi saklaajusi! 6. ruukjiitis: - Lai tev sauliite shodien spozhi spiid un veejinjsh maigi puush, jaukaa Sniegbaltiit! Mees tagad veel vairaak miilam savu naminju, kuru tu tik kaartiigi iztiiri katru dienu! 7. ruukjiitis: - Uz driizu tikshanos, labaa Sniegbaltiit! Man taa garsho tava mezhroziishu teeja ar avenju ievaariijumu! Sniegbaltiite (aizverot durvis): - Zajebalji... |
||||
|
|
||||||
Pastrādāt tāpat nevar, rokos cauri kompim & smaidu- "Mani šorīt uzmodināja...Kaimiņš..Stāvēja durvīs un lūkojās uz mani /biju aizgulējusies, ar izspūrušiem matiem, tikko no gultas/..Ik pa brīdim mutē ielika savu pīpi, kas bija pildīta ar upeņu tabaku..Jaa, jaa..upeņu! Un es skatījos uz viņu un brīnījos...Stāv mierīgs kā klints. Pārmijām dažus vārdus, un es aizvēru durvis. Tabakas smarža man vijās apkārt, un, ja man tajā brīdī nebūtu jasteidzās, es droši vien atspiestos pret sienu un lēnām noslīgtu ceļos...Sēdētu un un gaidītu, kā šī smarža mani skūpsta...Uz kakla, uz auss ļipiņas, uz lūpām..." |
||||||
|
|
||
"Dunhill" ķipa skaitās kruta, ja? | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|