Ārsts A.Monetgjū savā grāmatā "Touching: The human significance of the skin" apraksta pētījumus, kas pierāda, ka alerģija un citas veselības problēmas c ilvēkam radušās tāpēc, ka bērnībā nav bijis pietiekamas saskarsmes ar māti. Tātad veselības problēmas tiek "ieprogrmammētas" jau tad. To apliecinot arī fakts, ka pieaugušie, kas cieš no tādām slimībām kā astma, šizofrēnija u.c., ir izārstēti ar psihoterapijas palīdzību, izmantojot ekstensīvu fizisko kontaktu (pieskārienus & glāstus).
19. un 20 gs. sākumā daudzi jaundzimušie mira no slimības, t.s. marasmus, kas tulkojumā no grieķu vaoldas nozīmē "izdzišana, izsīkums, panīkums" Dažos bāreņu namos un slimnīcās letālo gadījumu skaits bija ļoti augsts, pat turīgajās ģimenēs bērni mira no tās. Zinātnieki, cenšoties atklāt slimības cēloņus, konstatēja, ka jaundzimušie savā attīstībā daudz vairāk iegūst no kontaktēšanās ar māti, medicīnas māsiņām, nekā pastirpināti lietojot barību. Ja nav pietiekama fiziskā kontakta ar vecākiem, rezultāts var būt jaundzimušā nāve. Balstoties uz šiem pētījumiem, modernajā bērnu aprūpē tika ieviests noteikts process: paņemt bērnu rokās un panēsāt to, un tas jāatkārto vairākas reizes dienā. Kādā slimnīcā, kur sāka pielietot šo metodi, jaundzimušo nāves gadījumu skaits samazinājās no 30-35% līdz 10%
Morāle? Mīļums un glāsti atmaksājas visa mūža garumā.
|