Sestdien biju Nacionālajā teātrī uz "Princi un uzbaga zēnu"
Pat neskatoties uz to, ka tas viennozīmīgi nav mans mīļākais teātris, šitā izrāde man patika ar savu vieglumu un I.Kalniņa dziesmām. Tāda jauka vakara izklaide, un laiks paskrēja nemanot. Visai dīvainu to patikšanu dara vēl fakts, ka defaultā nepavelkos uz mūzikliem, kas 100% ierakstījās šajā kategorijā.
Atkāpe par mūzikliem: Mmn šķiet psihiski, ka notiek darbība, un te pēkšņi - hops - kāds sāk dziedāt un visi velk līdzi.. Filmas - mūzikli arī man riebjas, jo tur tā dziedāšana vēl vairāk uz nerviem krīt. Tāds trako šovs, man liekas. Naz, vai neierakstos letiņos - dziedātāju tautā (lai gan dziedāšana pati par sevi mani aizskustina, reizēm pat līdz asarām), vai vienkārši nepatīk cilvēki, kas nesaprot, ko vairāk vajag - runāt vai dziedāt, un tad dara visu kopā..
Otrdien "Intim" Dailē - kaut kas galīgi cits un kaut kas citādi traks. Ta jau redzēs, kā būs.
|