Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Friday, July 20th, 2007 |
|
||||
|
Man ir divi jautājumi 1. Vai man braukt uz laukiem šodien ar busu, kas man nepatīk un pēc kura man iestājas reibonīgs stāvoklis ar sliktuma elementiem??? vai braukt ar reibonīgumu vai ar sliktuma elementiem??? (šis bija viltīgais jautājums, kuram īstenībā bija noformēti vairāki padziļinājuma līmeņi) 2. Jūs vispār kādreiz guļat?? Cibas nakts piezīmēm no rīta jāvelta 20 minūtes. Un Fanijai uz jautājumu vai tu guli ir tikai viena iespējamā atbilde, turklāt tam visam seko 100 (!!!!) komentāri.. esmu dziļi satriekta.. Es ceru, ka jūs to ņēmāt nopietni. šie nav tādi bļeam-bļeam jautājumi, ja! |
||||
|
|
|
||
|
Tagad esmu vēl dziļāk satriekta. Varētu pat teikt, ka iestājusies krīze un tupu dziļā aizā. Redziet, kad visu rītu biju veltījusi bezrindas.lv pētīšanai (un cibas arī, protams), un kad beidzot biju gatava, neskatoties uz visu lielo risku, iegādāties biļeti internetā, sameklējusi savu bankas karti un noskaidrojusi, kādas tur podzinjas jāspieš, manam izvēlētajam reisam gluzi vienkārši vēl nav opcijas "pirkt". Sastapos ar itin jauku paskaidrojumu: "Ja ieraugi izvēlni – Pirkt, biļeti vari iegādāties jau tūlīt. Ja Tavam reisam šīs iespējas nav, nebēdā – iespējams, jau rīt varēsi to izdarīt" Es ļoti cenšos nebēdāt, tomēr varētu padomāt, ka kāds tīšām man liek padeni. |
||
|
|
|
||||
|
Palasījos to bulvāri.lv, zin kā, kad visas politikas un ekonomikas pieriebušās, ļauju vaļu sievišķai klač-mānijai. Topiks bija par A.zeltiņu, Ellu un M.Ozoliņu, nu tur to visu trādi rīdi, vairāk iekrita gan acīs komentārs: Vīrietis tāpat kā āzis: piesien sulīgā zaļā pļavā, viņš, vienalga, rausies pie pērnā siena kaudzes. (Jo piesiets) /autortiesības annītei/ |
||||
|
|
|
||||
|
Biju patiešām piemirsusi, tomēr vakar esiņas un šodien laukrozes atgādinājums par enģeļiem man atsauca atmiņā lūk ko - par enģeli mani nosauca, līdz ko sāku dzīvot Rīgā kāda ļoti tuva draudzene. No viņas šito iemācījās diezgan pavairāk cilvēku, un kojās (kur tolaik dzīvoju) biju vietējais enģelis. Atceros, ka viennakt man zvanīja kāds draugs no citas pilsētas un jautāja, ko lai darot, ka viņam bankomāts karti aprijis.. jo es taču esot enģelis un enģeļi visu zinot... Un vēl es biju enģelis studentu kāzās. Kāds cits draugs man tolaik bija uzdāvinājis sidrabainus enģeļa spārniņus, un ar tiem tāda arī kāzās lēkāju un darījos kā mazi, nešpetni enģelīši darās. Kad pārvācos, mainījās vide un cilvēki, un tas kaut kā izzuda un pat redz - aizmirsās drusku.. Nav viegi kapitālistiskā pasaulē šitādiem izdzīvot, nav. |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||