Šonakt piedzīvoju īstenu cilvēces attīstības sprādzienu savos sapņos. Pasaule iemācījusies klonēt cilvēkus. Vēl vairāk - īstos aizstāj ar ieprogrammētiem kloniem, ko izmanto spiegošanai un visādu citādu negatīvu darbību veicināšanai (iespējams, ka šeit pie vainas ir Spiegu filma vakar pirms gulētiešanas). Mani, protams, protams, satrauc tas, ka man tuvos cilvēkus var aizstāt kaut kādi bezsirži - kloni, un mēs visi bēgam. Kā patvērumā paglābjamies baznīca, kur esam spiesti dziedāt baznīcēnu korī. Klausamies sprediķus un lūdzamies, lai mūs nepārvērš (šis mani šodien izbrīna visvairāk).
Lai cik tas arī dīvaini nebūtu - sapnī sāku prātuļot par to, kā šo faktu uztver - ja veselīgi, tad varbūt varbūt varu garīgi pārdzimt savā klonā un turpināt attīstību, ja nē - ir kā pagānam jāmūk un jākristās, lai iegūtu aizsardzību..
Vien-vārd-sakot- nezinu kā tas beidzās, jo pamodos.
Nēnu vispār sarežģīti. kas, diez, notiek ar manu zemapziņu???
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
dzeinas piemēram, un cerot, ka viņa neapvainosies visai manāmā plaģiātismā - ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
vauvuparx