Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, February 21st, 2007 |
|
||||
|
Tas Pērs Gints bija tikai niecīga daļa no Pēra Ginta-īstā. Ideja par atgriešanos. Bet vispār-izrāde mūsdienām kā naglai uz galvas. Palasījos atsauksmes: "Gruzdovs pateica, ka Solveiga mil savu milestibu, savu idealu, ne Peru. Tas ir precizi ,latvji mil abstrakcijas, bet ne dzivus cilvekus! Mil BRIVIBU, kad taas nav, mil TAUTU, bet nosit sievu! Mil TEATRI, bet zaka izrades utt. Solveigai nevajag isto Peru, jo abstrakto milet ir TIK skaisti!" Nu ko - Tā viš i. Neko pielikt, ne atņemt. Ja godigi - iegruzījos pa riktīgo. Nu a ko - cilvēks-parastais tāds sūds vien ir. A Tu pierādi, pierādi, ka vari būt noderīgs, ka esi "tas krutais", ka esi.. Nevari - tad ej ka tu na... Bērniem neiesaku - neierubīsies. Visas negatīvās atsauksmes sarakstījuši pusaudži, kuriem vēl nav nācies plēsties pa dzīvi, kamēr vecāku maciņi nosedz tēriņus. Rēzija Kalniņa ir lieliska. Un mūziku labprāt iegādātos arī atsevišķi gadījumiem, kad vienatnē gribēsies dzert vīnu un sāpēt. Rekomendēju! |
||||
|
|
|
||||
|
1) Zivju eļļas kapsulas 2) C vitamīns šķīstošs 3) Multivitamīni 4) Un varbūt Silica matiem un ragiem. Tā idiotiskā slimošana manu organismu ir novājinājinājusi tiktāl, ka nagus atlaužu pat liekot papīrus mapītē. UPD: Punktu Nr.3 izsvīroju. |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||