Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Thursday, November 16th, 2006 |
|
||
Vakar, kamēr griezu matus, frizieris man izstāstīja stāstu par to, kā viņš nogaršojies Holandes sēnītes. Nu Tās Tur sēnītes. Pēc tam esot tāda mīļa sajūta..ļoti labdabīga un jauka. He..būs vien jāsāk atbalstīt kolēģa ideju par samaltu sēnīšu piebēršanu ikrīta lielajai biroja kafijas krūzei. Varbūt tas posmus no lielās depresijas un otru lielo depresiju šajā kantorī atvieglotu?! Nja..un pēc tam, kad gāju mājās, mani gandrīz notrieca mašīna. Melns milzu mersis, kura vadītājs, prombraucot pamāja man ar roku žestu, kādu parasti rāda šoferīši, kurus palaiž rindā pa priekšu.. Nez, tas kā bija jāsaprot??? (Paldies, ka nenokriti?! E?) |
||
|
|
||||
Ziemā neslimojiet, bet, ja sanāk, tad te būs daži nozīmīgi fakti: 1. Cilvēks, kas pazīst šņabi, nepazīst TeraFlu un otrādi. 2. Lielā paciņa TeraFlu maksā tikpat, cik lielā pudele šņabja. 3. TeraFlu nepalīdz un iemidzina, šņabis palīdz un iepriecina. 4. Šņabim, atšķirībā no TeraFlu, nav šīs riebīgās citronu garšas. 5. Gan šņabis, gan TeraFlu skādē aknām. 6. TeraFlu dzer siltu, bet šņabi aukstu. 7. Iedzerot TeraFlu, cilvēks iet uz darbu. Iedzerot šņabi, cilvēkam ir brīvdiena. 8. TeraFlu saskandina tikai idioti. Šņabi saskandina radošā inteliģence. |
||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|