Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Monday, July 31st, 2006 |
|
||||
Pa nakti biju stāvoklī. | ||||
|
|
||
Gaiss ārā smaržo tā kā pēc tā lieliskā padomju izgudrojuma, ko sauca par Kalna saulīti. Bija tāds verķis, kuru pieslēdza pie elektrības un tā apgaismojums dezinficēja izstabu.. Bija jāstaigā ar saulenēm, lai nebojātu acis.. Vēl pie viņa varēja arī sauļoties, ja nemaldos.. Un vēl..viņš dīvaini smaržoja - tāpat, kā tiko gaiss pie Viesturdārza. Vispār tas mani nedaudz izbrīnīja, jo tā atmiņu smarža momentāli iemeta galva domas par saules atmirdzētu meža ceļu, sēņu groziem, smagiem un melniem gumijniekiem un rasas piles ikvienā zāles stiebra galā. Un man tapa vairāk kā skaidrs, ka atvaļinājumā došos sēņot uz laukiem, izstaigāšu visas bērnībā staigātās sēņu vietas un ar acīm noglaudīšu katru apsūnojošo akmeni, kas nogūlies blakus pie meža takas. Laimīgam būt. |
||
|
|
||
Pavisam aizmirsu!!! Tiku aizvesta uz filmu, kas bija noslēpums. Tikai kino Rīga sapratu, ka esam atnākuši uz Karlsonu. Vecs storijs jaunā izpildījumā, bet bezgala forši!!! Un tie mazie ķipari, kas sanākuši ģimenes rītos uz filmu kopā ar mammu un tēti, nespēj atstāt vienaldzīgu!!! Un mani pašu tas viss tā ietekmēja, ka ejot pa ielu pie sevis dungoju Karlsona dziesmiņu, un naktī sapņoju, ka staigāju pa jumtiem kopā ar omulīgu vīrieti labākajos gados...:) No sirds iesaku. |
||
|
|
||||
Un vienalga - kaut kas īsti neatbilst.. |
||||
|
|
||
Aiz gara laika sēžu darbā un skatos Brīnumzemes šovu izlases. Baudam dzīvi nesteidzoties. |
||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|