Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Saturday, July 8th, 2006 |
|
||
|
Bet visforšāk ir iet pa Alberta ielu - tur tādas lielas, lielas mājas, no kuru senajām sienām laužas laukā vēsums, patīkami veldzējot pārkarsušo galvu. Manī ir miers. Sen gaidītais un beidzot sasniegtais. |
||
|
|
|
||
| Rītdienas ieplānotais pikniks pie jūras pašā dienas vidū man sāk šķist ne pārāk laba doma. | ||
|
|
|
||
|
Vakardienas operācija "Izglāb draugu" izdevās. Ir cilvēki, kas ir stipri, pat ļoti, bet dažreiz arī viņi salūzt. Un tad kādam vajag būt blakus. It īpaši tad, ja arī neģipsētā kāja ir sapampusi un pastaigāt nevar vispār. Nu ko, aizbraucu, abas papļāpājām un smuki aizgājām gulēt. Šorīta smaidu un paldies arī pasaules smagākie svari nenosvērtu.. |
||
|
|
|
||
| Pavisam patīkami šodienas Sestdienā lasītāju fotoalbūmā bija ieraudzīt pazīstamas sejas. Un tik čoina bilde!!! | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||