Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, March 21st, 2006 |
|
||
Vakar Bindemanis man teica, lai es nelaužoties kā jaunava pēc 9-tā aborta. Es viņam atbildēju, lai nerunā muļķības. Un uz to viņš man atbildēja, ka viņam vairāk gribas samīļot mani nekā strīdēties ar mani. Nu, arī labi. P.S.(ja man būtu pacietība un vēlēšanās - es sameklētu pati savu ierakstu, kurā viņš runāja par 7 abortiem, bet nu ok, anyway) |
||
|
|
||
A vot gribas iet mājās un gulēt tagad. Jūtos gandrīz sirreāli. |
||
|
|
||
Forši! Man nupat pateica, ka es vecāka ar saviem jaunajiem hair izskatos. & tev cilvēkam tā jau sūdīgi. melodie, acīmredzot ar mani toč nebija labi jau tad, kad Tu mani satiki.. Stulbi kaut kā. |
||
|
|
||||
bet šie vārdi..viņi ir kaut kas fantastisks!!! You live you learn, you love you learn You cry you learn, you lose you learn You bleed you learn, you scream you learn You grieve you learn, you choke you learn You laugh you learn, you choose you learn You pray you learn, you ask you learn You live you learn. |
||||
|
|
||
Ķer kaifu! Baudi mirkli! Smaidi ilgi!! |
||
|
|
||
& nupat nosarku savā priekšā. Bieži tā negadās.. | ||
|
|
||||
Atsūti man, ko Tu klausies!!! | ||||
|
|
||
Ziniet, kāda gan tā būtu katastrofa, ja visām mājām pazustu 1-ie stāvi!! Nu vienā naktī viss mainās - mājas 1.stāvs ir tagadējais otrais. Man šķiet, ka iedzīvotāji justos apmaldījušies un nesaprastu kur atrodas. Nebūtu tik ļoti iemīļoto veikalu skatlogi, bet gan pavisam bezpersoniskas māju sienas. Tāpēc man patīk skatīties apkārt, ja kaut kur eju. Pacelt galvu augšup un ieraudzīt to, ko parasti nepamana. |
||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|