Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Wednesday, March 15th, 2006 |
|
||
| Torte un šampis jau 12.00 pa dienu (no rīta?) & vēl es šodien pie friziera. Doma ir par īsiem matiem pavasarī.. | ||
|
|
|
||
|
Nē, tomēr tad, kad mani radīja, aizmirsa ieprogrammēt saldumu panesību. Apēdu 1/2 gabaliņu kūkas un gandrīz slimiķi dabūju tēlot..Labi gan, ka gadījās skābs greifrūts pa ceļam!! :) Un vēl kolēģīte (tā pati, kas pa kluso atstāj ābolmaizes uz mana galda ar piezīmi "tāpatās"!) atveda no sava Eiropas ceļojuma man rotiņu..3x varat mināt kādā krāsā :D.. |
||
|
|
|
||
| Actions atkal! Ledus vēl joprojām krīt virsū, arī šodien!! tagad bonusā vēl viena māja deg tepat pie darba. No otrā stāva loga metru garas liesmas šaujās laukā, viss jumts jau kūp.. Ar savām acīm vēl ko tādu nebiju skatījusi.. | ||
|
|
|
||
| Apbrīnoju šos cilvēkus, kas mūždien ar visu neapmierināti.. Kam grūti atbildēt uz jautājumu vai piedalīties sarunā..Vieglāk pie sevis nosprausloties un paīdēt par kādu neizdevušos joku.. Pat īsti nezinu, vai tie ir snobi vai vnk dīvaiņi. Jebkurš stāsts un saruna tos garlaiko..Man te blakus varētu visu Viesturdārzu gaisā uzlaist, un tad vēl nebūtu gana ieinteresēti.. Tiem cilvēkiem ir tukšas acis un aukstas sirdis. Visvairāk viņi mīl paši sevi, jo tikai paši ir savu vērtību dievi, ideālie cilvēki un neaizstājamās personas. Grūti viņiem. Bet vēl grūtāk - ar viņiem. | ||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||