..pēc negulētām naktīm..reibinošām ievām.. kaut kādām neizsakāmām ilgām un tai pat laikā piepildījuma.. Ar nolemtības un absolūtas neziņas garšu.. ar austošiem rītiem un sauli.. kafijas smaržu no nenosakāma virziena...peldošiem gulbjiem pašā Ķīšezera vidū..Ar pusaizmigušiem makšķerniekiem un rasas noklātu zāles smaržu...rīti.
...ar vakariem, kas ar savu tuvošanos, liek ķermenim notrīsēt gaidās, ar bezdelīgu kliedzieniem jau rozā iekrāsojušos vasaras vakaru debesīs, ar sēdēšanu vienkārši blakus uz akas pie rabarberiem, ar Tavu ķermeņa siltumu, kas pāršķeļ jau pirmo parādījušos dzestrumu..ar klusējošu skatienu un nepateiktiem vārdiem..ir labi, kā ir.
..tad, kad putni apklust no tveices, kad palikuši ir vairs vienīgi sienāži, kas paslēpušies labībā un sisina uz nebēdu, kad dabai ir it kā aizlikta roka priekšā kliedzienam..iegulties sūnās un padzerties līdzpaņemto kefīru..un skatīties debesīs caur koku zariem, sajust mežu...noliekt galvu saules priekšā..pusdienas laiks.
..un vēl jau ir launagi..ar pankūku smaržu un tiko no meža nestām svaigi rīvētām avenēm, kas paklausīgi iegulst pankūkas atvērtajā plaukstā..ar smilgām vāzēs un no akas izceltu piena kannu..
..ar nojaušamām melodijām, kas atceļo no attālākas vietas, ar smaržu un garšu..
Nekad jau nevajag daudz.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
melodie, arī es tagad ēdu kivi nemizotus. Vairāk vitamīni, turklāt nav nemaz tik traki.