Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Thursday, February 9th, 2006 |
|
||||
Did you see my face stuck in the crowd Could you see my cry when you turned away Did you see the tears rolling down my face Could you feel the pain and did you hear me scream I'm waiting there for you But there's nothing I can do |
||||
|
|
||
Nekā jau nepietrūkst (1974) Ir saule, debesis, Un maize abrā rūgst. Un bērni dzimst – Nekā jau nepietrūkst. Bet skaidri jūti, Pirmais sniegs kad snieg Ka nepietrūkst, Bet arī nepietiek. Jo tas, kas dabūts, It nekur nav liekams, Un tas, kas liekams, Ir tik nepietiekams. Un tad, kad zvaigzne krīt, Tā it kā iekož: Viss nepaliekošs ir Un nepietiekams. I.Ziedonis |
||
|
|
||
Man viss ir apnicis. Nav nekā jauna. Nav jaunu izaicinājumu, un nav jau arī iespēju. Pilnīgā tintē. Iekšējs protests par to, kamdēļ tā??? Un kāpēc man pēc tam vēl būtu jādomā par savu eksistenci šajā saulē??? Par darbu runāju. |
||
|
|
||
Bet ja Tu zodz, tad zodz tā, lai nav pēc tam jākaunas - uzreiz milionus, jo tad citi domās, cik tas kruta, ka Tu milionus varēji nozagt. Par mazajām apzagšanās reizītēm, Tevi var ielikt arī aiz restēm, bet, ja būsi nozadzis miljonus, Tev būs nauda ar ko atpirkties. | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|