Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, December 27th, 2005 |
|
||
|
Tā ātri un pa fikso - šon beidzot salaboja man netu - viss bij galīgi nobrucis, cik nu sapratu..visu veco nomainīja pret jaunu un tagad nets ir dzīvs!!! Vēl man ir brīvdienas. Līdz pat 3ajam janvārim - neviens uz darbu neiet un reāli atpūšas kā nu katrs māk. Aleluja!!! :) Un šodien tiku pie jauna draudziņa - telefončika Siemens CF 110. Tā lūk mīlīši man te iet. Viss jau it kā ok, ja vienīgi neskaita šī rīta pēc-Ziemassvētku depresiju un pilnīgu dzīves apnikumu, kādi pāris telefona zvani spēja mani savākt un nu jau atkal dzīvojam. Un vēl šodien satikšu vienu mīļu cilvēciņu no Norges..gaidīt gaidu!!! Nopirku arī 100 svecītes gaišākai dzīvei..un nu pie manis izskatās kā baznīcā. Būs ok. |
||
|
|
|
||
|
Brīnišķīgi. Nu patiesi vairs neredzu savai dzīvei nekādu jēgu. Piedodiet..bet esmu nogurusi no šīs draņķa dzīves.. Un dienas labākais joks, ko pastāstīja draudzene, kā viņu izlidināja no Norges kluba par to, ka viņa sākusi bučoties..nākamreiz apsargs esot uzvaicājis, vai tad šodien lūpas vairs nesāp?! Nu tā. bet ja godīgi - man patiesi ir pieriebies. Atvainojos par jūsu friendlistes pielikšanu ar šādiem tekstiem, bet par to klusēt ir grūti. |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||