Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Wednesday, October 12th, 2005 |
|
||
..Vispār man šodien iekšā valda tāds kā saērcinājums, šķiet diena ir pilnīgā bedrē iegāzusies..Lūk šādas dienas gribas delītot no savas dzīves, lai neatminass, neatceras un nedomājas vispār.. Labrāt aizietu pasēst kā agrāk uz kādu krogu, bet sasodītā zoba dēļ pat to nevaru izdarīt. neveiksmīgs rīts = neveiksmīga diena = vakars??? Negribas domāt par to. | ||
|
|
||
Tas ir mans Bebris. Ļoti cienījams misters. bilde nr 1 - Bebris - kolhoznieks bilde nr 2 - Bebris ar Vinniju bilde nr 3 - Bebris nesaprot, ko dara...
šobrīd Bebris sēž man uz dator tumbiņas darbā, viņš ir arī saģērbies ādiniecē..Kādreiz parādīšu arī Bebra izcilo ietērpu. Atceraties- Bebris ir un jūtās kā zvaigzne!!!!!:))) |
||
|
|
||
Man atkal darbā uzdāvināja puķes - dzeltenas krizantēmas...Mmmm...Un lielu maisu ar svaigiem, dārzā salasītiem, sārtiem āboliem, kas smaržo klusuma un miera, pēc zaļas zāles, noliekušiem ābeļu zariem un laimes... Tagad viss birojs grauž sulīgos milzeņus..bet man uz galda stāv dzeltesnas krizantēmas kā daudz mazas saulītes...Tik skaisti!!! |
||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|