Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Tuesday, October 11th, 2005 |
|
||
Voila! Lee šodien atkal super-duper temeratūra: 34.3 no rīta bija...Tas tāpēc, ka zobs sācis niķoties..Bet kas par izjūtām..tā kā noreibusi un pusaizmigusi tagad darbā sēžu..īpaši koncentrēties ar nevaru..tas laikam briesmīgākais šajā visā pasākumā... | ||
|
|
||
Eju pie zobārsta. Tas nav izturams. | ||
|
|
||
Nu tā. Beigta. Izrādās - bija smaganu iekaisums, tāpēc arī biju uztūkusi, ar reibstošu galvu un temperatūru..Un zobiņš tas pats, kas katru gadu..Tāds nu ir viņam tas liktenis - tikt apārstētam katru gadu, bet pirms tam īpašniecei uztaisīt pamatīgas sāpes un kanālu un smaganu skalošanas priekus sagādāt.. Un vai ziniet, kāpēc tas viss?! Tāpēc, ka man pirms tam bija "gudra" zobārste, kas šo zobu salaboja tā, ka tagad jau 4-to gadu mana jaunā zobārstīte spēj tikai šausmināties... Patīk man visa šitā padarīšana, patīk... | ||
|
|
||
Šonakt pa sapņiem sēņoju..Griezu baravikas vienu pēc otras..Tad manai lieliskajai sēņu vietai tuvojās vēl kāds sēņotājs, un es briesmīgi centos uzspēt nogriezt visas bekas, lai viņš neatklātu, kur aug manas sēnes...Fenomens ne?! Un to es vienīgo atceros no šīs nakts sapņem, jo visu pārējo laiku bija foniskas zobu sāpes, kas mijās ar galvas pulsēšanu...Pieliku roku pie pieres un sajutu mežonīgu aukstumu..sabijos, bet tad drīz vien sapratu, kas man par vainu. Vēl atminos, ka visu nakti sīca dators, jo biju atstājusi ieslēgtu DC++ (šorīt vainagojās ar panākumiem - 3 lieliskas filmas!)..un vēl gandrīz izkritu no gultas...Naksniņa pa smuko!!! |
||
|
|
||
Esmu pelnījusi vairāk. | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|