Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Sunday, September 4th, 2005 |
|
||
|
Aj, mīļie..Gribu bērnību. Gribu atkal ar kaimiņu puiku spēlēt dakteros, gribu, lai pusdienās ir mannā putra ar rabarberu ķīseli..Gribu kā senāk ar tēti kūpināt zivis dārza laubītē un sēžot zem ābeles pie galdiņa štukot, vai rīt līs vai nelīs..Dzīve ir tik sarežģīta šeit...Nē, vēl vairāk gribas iegulties savā šūpuļtīklā un pierakstīt ikvienu sajūtu, kas man iešaujas galvā, tajā zaļajā līniju butrnīciņā.. Ja vien mēs varētu visi noņemt to sarežģīto masku nost no sejas, lai cilvēki, kas mūsos ir, varētu brīvi elpot katru dienu... Gribās kaut ko sirdsšķīstu un skaidru, tādu kā tā dimanta oliņa Sprīdītī... |
||
|
|
|
||
| Sausas lūpas. Ar mēli gribas visu laiku aplaizīt, lai justu, cik ļoti. | ||
|
|
|
||
| Daudz, daudz kapliču...Viena netālu no otras, dažas ar atrautām durvīm, nodrupušiem rotājumiem, apzīmētām sienām, un tajā pašā laikā tik monumentālas, ar lielu milzīgu spēku sevī..Visām grīdās lieli,tumši caurumi..tik baisi un biedējoši..Un turpat baznīca..ar sadegtām svecēm un ziediem noklātu grīdu...Divi cilvēki. balts un melns. Iņ un jaņ. Ar kopā sadotām rokām un klusumu visapkārt.. | ||
|
|
|
||
| ..un ja nu dzīve patiesībā ir pavisam citādāka nekā mēs redzam? Un, ja nu tas, ko mēs domājam par dzīvi esam, kādam ir tikai viņa eksistences pamatakmens, lai veidotu savējo??? | ||
|
|
|
||
|
hey!!! es tak neesmu kkāda aptrakusi un dzīvē vīlusies meitenīte! Jūs ko?! Trakākais ir tas, ka visu tik briesmīgi labi saproti, ka vēmiens nāk.. Nu?! Un ko tagad?! ...tagad tik jādzīvo nost... ...Kurš teica un to zinātniski pierādīja, ka dzīve tieši pirms dzimšanas dienas ir pati trauslākā un nepatīkamākā??? Man lielākās pārdomās nāk tieši pēc tam..Nu piedodiet, ka piegānu visu jūsu listi..bet mana journāls un daru ko gribu viņā..kaut vai krāmēju sev ķieķeļus uz galvas..Un galvenais - jūtos ļoti pārleicināti, par to ko daru, resp., ķieģeļu likšanu..Tā ka nu var iet un ieskrieties ar visu savu kaudzi, skriet pret vēju un bļaut, cik visi atsaldēti ir, mani ieskaitot.. Faa..da nu pietiks. Jaiet paelpot svaigs gaiss... Un tas Aerosmith ar savu lielo muti piekliedzis vus manu dzīvokli..reizēm iztēlojos, ka viņa mute tuvojas, tuvojas un aprij mani..Crazy... |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||