Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Wednesday, July 13th, 2005 |
|
||
Šausmīgākā mūslaiku mode - brīvās attiecības, kur esat divi cilvēki, kuri šad tad satiekas, labi pavada laiku, viens no otra izsuuc enerģiju un sazin ko vēl sadara...bet ikdienas mīļums un smaidi ir nevajadzīgi...Satiekas tikai tad, kad gribās...bet pārējā laikā pat nesazvanās...Tas sāk līdzināties morālajai prostitūcijai. | ||
|
|
||
Kāpēc cilvēkiem ir tik izteikta medītāja daba??? Kāpēc vienmēr vajag dabūt to, kas ir visgrūtāk dabūjams?? Un kāpēc tad, kad tas ir dabūts, tas vairs nešķiet vajadzīgs??? Jā, jā..es šobrīd runāju par attiecībām... Visidiotiskākais ir tas fakts, ka "upuris" tieši tad ir apzināti sācis skriet lēnām, jo vairs nav tik piesardzīgs, ir ļāvis sevi nomedīt..un beidzot, beidzot sācis ticēt "medniekam"...Un šajā brīdī medniekam ir kļuvis neinteresanti, jo šitais upuris ir jau iepazīts... Iespļaut dvēselītē..tā tas saucās. |
||
|
|
||
Manā dzīvē viss, kas mani spēj iepriecinaat, tas ir nācis caur ciešanām...Un ja nav nacis tā, tad tā tiek atņemts... | ||
|
|
||
Lee ir slikti. Fiziski slikti, piere ar aukstiem sviedriem klāta, ir nelabi un nav spēka...Pavisam nopietni..Nezinu, ko tagad lai dara?! Saukt ātros vai cerēt, ka pāries??? | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|