Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, June 30th, 2005 |
|
||
|
Gribas sūtīt visus pie velna, ziniet... šorīt pamodos ar sajūtu, ka notiek slikts sapnis...un viņs patiešām notiek...Laikam jau dzīvoju kaut kādā noteiktā sabiedrības daļā, kur visi ārprātā domā par savu dzīvi, ko dzīvo.. jā, Lee šonedēļ ir grūti, jo tuvāki draugi vairums brauc prom no Latvijas, lielākais šoks un nepanesamība ir tāpēc, ka viņi visi brauc prom vienlaikus...un tas patiešām ir briesmīgi. Un tomēr ir sajūta, ka dzīve mani mīl. |
||
|
|
|
||
| Ak jā, saņemšos un uzrakstīšu kkad odu Coca colai kā solīju aizvakar. Bet noteikti. kkad. | ||
|
|
|
||
|
Fenomenāli. Tikko atvadījos no vēl viena drauga (līdzīgi kā vakar-savā dzīvoklī un tā). Un arī viņs aizmirsa vienu lietu pie manis, un arī viņam šo lietiņu atdevu kāpņu telpā uz trepēm... Tas uz atgriešanos, vai ne?!:))) Dīvaini, bet atvadoties otrreiz uz trepēm, tā sajūta ir feināka - smaidīgāka un ne tik skumja. Dabūju apsolīt, ka mājās nesēdēšu un par dzīvi neraudāšu..Nu bet taču! Lee neraudās par dzīvi..varbūt kādu asariņu par lidmašīnām norīs, bet ne par dzīvi...tā sasodītā nav to pelnījusi!!!! |
||
|
|
|
||
|
Kāpēc man ir tāda sajūta, ka sevi šodien spīdzinu??? Laikam būs jāiet pastaigāt pa Vecrīgu un pavērot cilvēkus..citādi tiešām sāku sēdēt mājā.. |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||