Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, June 9th, 2005 |
|
||||
|
Vakar bija svētīga tikšanās. Vajadzīgas sarunas -tieši laikā un tieši vietā. Un vakar bija daudz atziņas, daudz domas, daudz vajadzīgas sapratnes.Tik daudz, lai saprastu un paskatītos uz lietām no malas, no cita skatu punkta. 1) es dzīvoju, es baudu dzīvi pa visiem 100% 2) eksistenciālisms un tāda veida sarunas tikai parāda to, cik ļoti laimīgs tu jūties uz citu fona..un ne tikai... 3) apziņa, ka dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi nozīmē arī to, ka ļauj dzīvot tādu citiem, pat vēl vairāk - iemāci!!!! ..un tas pats vecais, labais, un ne-aizmirstais: Neiekāpt tieši sirdī, neiekāpt otra dvēselē, bet palikt. Būt tuvu un blakus. |
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||