Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, April 12th, 2005 |
|
||||||
| Izmēzt visas drazas..laukā, laukā no dzīves, no sirds! Sāku ar to, ka šorīt saņēmos izmest miskasti /tracina tās atkritumu mašīnas, tracina tie laiki, kad viņas braukā/...neatlikt maliņā, lai nestāv un nesmird..laukā uzreiz, bez nožēlas un atpakaļskatiem...Bez liekām runām un domām, bez atmiņām un sāpēm. | ||||||
|
|
|
||
| Kādu laiku atpakaļ es daudz domāju, vai arī tas varētu mani sāpināt??? Un tagad es zinu, ka var. Visas lietas un mantas, kurām kaut drusku pieķeramies, mums dara sāpes. Bet sāpes dara cilvēkus skaistus. Varbūt ne laimīgus... smaidīgus... bet skaistus. | ||
|
|
|
||||||
| Mana māja, mana vieta ir melns caurums..Iesūceknis, kas savāc cilvēkus, kur atslēgties no realitātes, kur nejust laiku. Ar noskaņu mūziku un jūras saulrietu atgādinošu gaismu..Ar baložiem uz pretējās sienas jumta, kuri čubinās un katru rītu varu dzirdēt viņus runājot...Ar savu auru..Un tā ir mana paradīzes maliņa šajā pilsētā un šajā pavasarī..Mans dzīvoklis - tā ir mana personība, mans draugs, man acuraugs, man melnais, lielais caurums... | ||||||
|
|
|
||
|
Paņēmu un sažņaudzu savas domas plaukstā, tik cieši, ka iesāpējās sirds... atvēru virtuves logu un ielaidu pie sevis centra pagalma gaisu, pilnu ar tukšumu...Mans pagalms ir kā šahta, kurā, liekas, ja iekristu, turpat arī paliktu...Ar skaistu ķieģeļu sienu un vienu palielu caurumu, kurā mīt baloži...Ar skatu pāri jumtam, kur kaut kur tūlīt, tūlīt sāks zaļot koks...Un manā dzīvoklī ienāks pavasaris. Man patīk rīti, kad pamostos un izeju virtuvē tāda..ar miegu un neizsapņotiem sapņiem acīs, pieeju pie loga un lūkojos koka galotnē un debesīs..Tāpēc nekad nelieku aizkarus šim logam priekšā..Jo šo skatu redzu tikai es, bet mani neredz neviens...Aizdedzu kafijas vīraku, kas kāpj pret griestiem gaiši pelēkā strūklā, īzšķīst pret tiem un iekrīt manos matos, ievērpj savus dūmakainos pirkstus tajos un pieķeras...Man patīk stāvēt pie šī loga, pie palodzes un sažņaugt savas domas plaukstā... |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||