Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Friday, March 18th, 2005 |
|
||
Sajutos lēta. | ||
|
|
||
Tauriņi apdedzināja spārnus...sakrita ķermenīši guloši kaudzītē...Sviluma smaka cērtas nāsīs, bet kaudze tik gruzd un gruzd...Uzpūšot vējam, spārnu galiņi iegailējas un sabirst pelēkos puteklīšos... | ||
|
|
||||
TĀ. Tas nolādētais lētuma aromāts izbeidzās. Un tāpat - bez iemesla. Laikam jau tāds pat nemaz nebija. Mans jūtīgums mani nobeigs... Un tad varēsiet nāk ciemos pie pusbeigtas Lee, kura klausīsies dievīgu mūziku...Un jūs sapratīsiet, varbūt tad sapratīsiet, par ko es te visu laiku runāju un gaužos. Un nenesiet man saldumus, lūdzu! Man negaršo! Atnesiet marinētu siļķi... | ||||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|