|
||||||
|
Mīlu pavasari. Reizēm liekas, ka mīlu jau šo vārdu vien. Un katru gadu no jauna es iemīlos tajā. Un tramvaji (bet tikai pavasarī!!!) ir skaistākais braucamrīks pašā pilsētas sirdī tik vecmodīgi romantisks… Pavasaris ir laiks, kad piedzimstu no jauna. Mans gada sākums. Spoža gaisma apžilbina manas acis, tās siltums kausē spoguļu lauskas. Dīgst zāle, ir iestājies pavasaris. Un es redzu - atkal viss ir savās vietās - zeme ir sākusi zaļot, bet eņģeļi lido debesīs. Dzīst brūces, rimst asiņu strautiņi. Gaisma līst visur, arī manā sirdī. Gaisma gāžas, līst, tek, pil, pil, pil,pil…Gaisma aizplūst uz jūru. Es brienu pa gaismu, es gremdējos tajā. Mīļie tautieši! No visas sirds apsveicu visus jūs ar Saules meitas atgriešanos uz zemes...Oficiāli paziņoju, ka no šīs dienas lee svinēs pavasari! Spiegs, klaigās un priecāsies! Taa luuk! (= |
||||||
|
|
happy.