Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
Thursday, February 10th, 2005 |
|
||||
Iebradāja dvēselē...Pilnīgi vai fiziski izjūtu, kā tek manas asinis - siltas un lipīgas, sakalstot man apkārt. Apkārtējo skati tiek pievērsti tev ar mēmu jautājumu, uz kuru tu, diemžēl, nespēj sniegt sakarīgu atbildi..Gribas ielīst un paslēpties, lai citi neredzētu. | ||||
|
|
||
Izsvītrojiet, lūdzu, nākamamo nedēļu no manas dzīves!!! Un katreiz, kad ieskatieties zvaigznēs, padomajiet par mani ko labu! Paldies! | ||
|
|
||
Man bail. Man bail piecelties no šī krēsla, iziet ārā un doties. Man bail no savas nākotnes, paši no sevis bail. Jūtos kā paralizēta. Cik ļoti var "neiet" vienam cilvēkam? | ||
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|