|
|
|
April 14th, 2014
11:17 am
puisis iestūrējis laulības ostā aprecot savu ilggadējo meiteni
|
01:02 pm
Nedēļas nogalē apskatīju bomžatņikus no ārpuses un iekšpuses. Pirms kāda mēneša viens apdzēries paziņa lepni klaigāja "Jūs dzīvojat Mārupē, tā ir čukņa! Es dzīvoju centrā, desmit minūšu gājienā no Brīvības pieminekļa!" (Nepieminēsim to, ka viņš dzīvo rajonā, kur celtas atbaidoša plānojuma ēkas pagājušā gadsimta sākuma fabriku strādnieku izmitināšanai.)
Man toties bija tā nelaime iegriezties dzīvoklī, kas atrodas piecu minūšu gājienā no Brīvības pieminekļa - Čakenē. Pa ielu mājai garām pilnīgā apdullumā streipuļoja sieviete basām kājām, apakšveļā. Augšā piektajā stāvā, kur man bija jāatstāj mazs bērniņš, secināju - ja es būtu māte, es mūžam trīsgadīgam mazulim ar asarām noplūdušu sejiņu neliktu palikt vienam ar svešiem cilvēkiem šādā vietā, kas atgādina atkritumu izgāztuvi zem jumta. (Šai gadījumā man bija uzdevums to izdarīt.) Vēlāk bērna māte man stāstīja, ka tur viņas visjaunākais, gadu vecais dēliņš iegāzies tieši suņa čurās. Man savukārt pietika ar to piecu minūšu paviesošanos šai midzenī, lai kājas būtu blusu sakostas.
(Pēc tā skata nolēmu izmest no SAVAS mājas visu, kas asociējas ar krāmiem... man ir apmēram viena soma ar tukšām krēmu burciņām (noder kosmētikai ceļojot), šādām tādām aukliņām, furnitūru, suvenīros sadāvināti atslēgu breloki (kādam nevajag atslēgu brelokus? vai "Madaras" tukšās krēmu pudelītes, par ko jauniem pirkumiem dod atlaidi?) un tamlīdzīgiem štruntiem.
Un otrs objekts bija Citas Rīgas apkaimju spēlē (iesaku to spēli! aizraujoši!) meklējamais pārsteigums. Rīgas centrā dažus simtus metru no jauniem, glauniem debesskrāpjiem ir "purvelis maziņš", aizaudzis bieziem krūmiem, un šā čūkslāja viducī ir no šīfera, kartona un dēļu galiem sastiķēts būcenis bez adreses, kurā, ticiet vai ne, dzīvo cilvēki...
upd: Ziņās lasu, ka tā sieviete atrasta guļam uz ielas, aizdomas, ka izkritusi no 4. stāva.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |