|
|
|
November 10th, 2013
06:36 pm
Izlasot uz atjaunotā "Lāčplēša" programmiņas beidzamā vāka: "Atbalstu jauniestudējumam atteica Jelgavas un Cēsu pašvaldības, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, norādot, ka rokopera "Lāčplēsis" mūsdienās nav aktuāla" mana vienīgā doma ir - vismaz trīs potenciālie sponsori nav piedalījušies šajā vājprātā...
Uzvārīties uz tautas nostalģijas rēķina var pat ar tādu sūdu, kādu redzēju šodien.
Pasākums sākas ar klusuma brīdi pēc konferansjē vārdiem "Brīze ir pirmais no pirmā "Lāčplēša" iestudējuma dalībniekiem, kurš mūs ir pametis". (O, tātad skaitītājs ir ieslēgts...)
Lielākais šoks ir izrādes vizuālais noformējums. Līkcepures komanda ir prasti urlas, visām galvenajām varonēm uz pakauša milzīgas krievu copes, Staburadze, brunčus uzrāvusi, piedalās Aizkraukles diskotēkā, Ziemeļmeita ārpus savas uzstāšanās gorās latvju tautas masu skatos, Lielvārda tērpam ir tādi riktīgi gruzīnu apmetņa pleci plus plastmasas ozollapu vainags, viens kordebaleta sievišķis saģērbts baltā, platā pidžamā, savukārt Lāčplēsim zem brūni plankumainās žaketes pāri biksēm pārlaists parasts pogājams krekls. Kangaram tiek uzvilkta batikota parpala, kādu, labi pameklējot, varētu atrast katros otrajos bēniņos astoņdesmito gadu kankaru maisā. Vispārējais iespaids ir - pa ceļam uz izrādi ieskrējām humpalā, pagrābām, kas nu tur bija, saģērbāmies un devāmies dziedāt.
Par Koknesi uz skatuves uznāk grupas visastēniskākais puisītis, kas demonstrē savus neesošos muskuļus, solīdams "es tev nesīšu kokus..." Nē, meloju! Viņš nevis uznāk, bet vispirms pamīda četrrāpus nometušos cilvēku muguras un pēc tam TIEK UZNESTS, acīmredzot arī kokus nesīs pēc Čeburaškas principa "es nesīšu sainīšus, bet tu panes mani".
Pilnīgi pirmā cēliena iespaidu sagrauj apātiskā Laimdota, kurai atverot muti, es saķeru galvu un klusībā lūdzos "nošaujiet tak viņu kāds...". Jo ... es šo Laimdotu droši varētu dublēt, goda vārds! "Teci, saulīt, bet neatstāj mani" spēju noblēt tikpat skolnieciski un bez iedvesmas!
Vārdu sakot, sākoties starpbrīdim, man ir tikai viena doma: ĀRPRĀTS!!!
Otrais cēliens pēc atelpas brīža jau liekas ciešamāks nu tādēļ vien, ka esmu samierinājusies ar faktu, ka uzvedums izskatās tā, it kā to būtu iestudējuši holandieši, dāņi vai amerikāņi, kam "Lāčplēša" motīvs ir kaut kas galīgi svešs un eksotisks un kas var tāpat vien izklaides pēc paspēlēt tos nevienam nezināmos un nepazīstamos "latviešus". Un vēl tāpēc, ka, par spīti graujošajam vizuālajam noformējumam, dīvainajai režijai un galīgi "nekādai" horeogrāfijai, solisti (izņemot Laimdotu) dzied vai nu puslīdz, vai pavisam labi.
Bet jebkurā gadījumā es apsveicu Jelgavas un Cēsu pašvaldības, kā arī KKF.
Un vēl - es ļoti gaidu, kad par šo uzvedumu uzrakstīs texxxti. Materiāls priekš kārtīga texxxta atjaunotajā "Lāčplēsī" ir fantastisks...
P.S. Ak jā, un stāvovācijas arī saorganizēt ir vieglāk par vieglu. Pietiek, ka radi un draugi pirmajās rindās pielec kājās, lai aizmugurējie uz skatuves notiekošo nevarētu saskatīt un arī būtu spiesti celties.
P.P.S. Prieks palasīt arī citu versijā to, kas visiem dūrās acīs, bet ko neesmu pieminējusi šai īsajā atsauksmē: http://klab.lv/users/racoon/569489.html?mode=reply
|
|
|